Par mums - par DIŽDANCI

1975.gadā Jelgavas rajona kultūras namā Zemgales deju ķēņiņš Vilis Ozols izveidoja jauniešu deju kolektīvu, kuram 1978.gadā piešķir Tautas deju ansambļa “Diždancis” goda nosaukumu. Šajā laikā “Diždancī” darbojās dejotāji – vairāk kā 16 pāri, meitu vokālais ansamblis, puišu vokālais ansamblis, orķestra grupa. Muzikālo darbu veica Rūdolfs Šteins. Ansamblim bija sagādāts bagātīgs latviešu un cittautu tērpu fonds. Notika regulāri koncerti uz vietas un izbraukumos. Ansamblim bija patstāvīgs apgaismotājs, skaņu operators un tērpzine. Tika sniegti koncerti uz operas skatuves Rīgā un Viļņā, piedalījās Deju svētkos Tallinā, kā arī “Diždancis” ar vairāk kā 60 dalībnieku sastāvu sniedza koncertus, kur muzikālais un vokālais pavadījums bija “dzīvajā” izpildījumā. Par repetitoriem strādājuši šajā laikā Vera Ozola, Ojārs Lamass.

Laikā no 1982. gada mākslinieciskais vadītājs bija Uldis Ozols. Ar panākumiem darbojās gan 25 pāru dejotāju sastāvs, gan vokālais ansamblis un mūziķi. Pedagogi šajā laikā: repetitore Baiba Kravčenoka, studijas vadītāja Līga Ozola, koncertmeistari Inese Millere, Inta Zakenfelde, Ludmila Griščenko, instrumentāla ansambļa vadītāji  Juris Kulakovs, Sarmīte Jasēviča, vokālo ansambļu vadītāji Biruta Deruma/Maidenika, Vita Pinne, Guntra Minkevica.

Jau 1985.gadā iegūtā 9.vieta repertuāra skatē ir apstiprinājums Diždanča panākumiem gan Beļģijā, Nīderlandē (1984.g.), gan Armēnijā (1986.g.). Ansambļa repertuārā gan V.Ozola dejas: Bramaņi, Maģais dancis, Sprēslīca mana, Spriguļu sišana; gan Ungāru puišu deja ar taburetēm, HailaHora, Obereks/Kujavjaks, Bēdu manu lielu bēdu, Alku deja, Diždancis, Sen to Rīgu u.c.

TDA „Diždancis” 16-18 pāru lielu dejotāju sastāvu no 1991. – 2003. gadam vadīja Anda Zeidmane. Mākslinieciski augstākais vērtējums saņemts 1998. gadā 12. Deju svētku finālskatē uz Operas skatuves – 6.vieta. A.Zeidmanes laika dejotāji par savām mīļākajām dejām atzinuši U.Ozola „Pūt, vējiņi” un A.Zeidmanes „Oga saldā”. Ārpus mūsu valsts robežām A.Zeidmanes vadībā dejots Minsterē (Vācija), 1996.g; Stokholmā (Zviedrijā), 1997.g; Vejlē (Dānija) 1998.g.; Keiserlautenē (Vācija) 1999.g.; Šamberijā (Francija) 2000.g.; St.Katalina-Vaver (Beļģija), 2001.g.; Bergenā (Norvēģija), 2003.g. Šī laika repetitors – Uldis Ozols, koncertmeistare – Ludmila Griščenko.

No 2003.gada decembra par TDA „Diždancis” vadītāju kļūst Ieva Karele, kas uz ansambli līdzi atved papildspēkus no Jelgavas 2. ģimnāzijas JDK „Dālderis”.

“Diždanča” dejas stilu raksturo ārkārtīgs vieglums, draiskais raksturs, joku un labdabīgā humora mīlestība. Bet līdzās raksturdeju dejošanai, kolektīvs spēj koncentrēt uzmanību arī cēlām un klasiskā dejā balstītām dejām.

No 2008.g. – 2012.g. par repetitori strādā Ieva Ziemele, bet no 2012.g.rudens - Sandra Kauranena un Santa Jankovska. No 2015. gada mūsu repetiroru komandai pievienojas Intars Kleinhofs.

Līdz 2010. gadam par koncertmeistaru strādāja Ludmila Griščenko; no 2010.gada līdz 2012.gada rudenim – Iveta Stivriņa, no 2012. - 2014. gadam Sarmīte Plaude, 2014. - 2017. gadam Maruta Tilgale, bet no 2017. gada Margita Galiņa.

Starptautiskā koncertdarbība bijusi ar augstu starptautisku māksliniecisko atzinību: 2008. gadā Harkovā (Ukrainā), kur VII Starptautiskajā bērnu un jauniešu festivālā – konkursā ZELEN SVIT 15 kolektīvu konkurencē iegūta galvenā balva – GRAND PRIX jauniešu grupā. Konkursa žūrijā bija 7 profesionāli baleta un tautas dejas mākslinieki gan no Kijevas, gan Odesas, gan citām Ukrainas pilsētām. Dejotāju sniegums bija tik enerģētisks, ka žūrijas locekļi apgalvoja, ka „Diždancis” esot mainījis viņu stereotipus par Baltijas tautas deju kolektīvu dejojumu. „Вы зажгли вес зал и всех танцоров” - komplimentus izteica citu valstu kolektīvu vadītāji.

Vēl ansamblis pēdējos gados viesojies Slovākijā, Tatarstānas republikā (Krievijā), Turcijā, Izraēlā un Polijā, Izraēlā, Sicīlijā, Ķīnā, Serbijā, Albānijā - par saviem koncertceļojumu galamērķiem izvēloties pēc iespējas netradicionālas valstis.

XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku konkursā (2013. gads) - 3. vieta

No 2011.gada rudens līdz 2016. gada vasarai Diždancim tika izveidots papildus B grupas sastāvs – „Mazais Diždancis”, kas īpašo TDA „Diždancis” enerģētisko strāvojumu papildināja ar jaunu un azartisku dejas prieku.

Diždancis vairākkārt veiksmīgi piedalījies arī Jaunrades deju konkursos ar tādu horeogrāfu dejām kā Uldis Ozols, Ieva Ziemele, Santa Jankovska, Zanda Mūrniece un Sandra Kauranena. XX Jaunrades deju konkursā S. Kauranenas deja "Dod, Māriņ, bērniņam" izcīnīja 3. vietu.

Gadu gaitā kolektīvs daudzkārt rīkojis „Rudens dančus”, kas ik gadus pulcē kopā Latvijas Tautas deju ansambļus un kolektīvus uz kopīgu sportošanu, koncertēšanu un balli. Bet īpašākās kolektīva iekšējās tradīcijas, kas vieno un emocionāli saliedē dejotājus ir jauno dejotāju iesvētības, laivu brauciens ar maltītes gatavošanu uz ugunskura, treniņnometnes, orientēšanās pasākums rudenī. Kā neatņemama Diždanča tradīcīja ir arī Ziemassvētku balle, kur tiek kopīgi sirsnīgā un ģimeniskā gaisotnē iesākts svētku gaidīšanas laiks kā arī sezonas noslēguma pasākumi dažādās tematiskās noskaņās, kur dejotāji atskatās uz pavadīto sezonu un tiek izvirzītas dažādas nominācijas un veikta to svinīga pasniegšana.
Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .