Vilis Ozols
Diždanča vadītāja profils
1.Vārds, Uzvārds
Vilis Ozols
2.Dzimšanas dati
1923. gada 20. martā Valgundes pagasta “Mežgaļos”
3. Iegūtā izglītība
Rīgas kultūras darbinieku tehnikums (1954.gadā)
Ļeņingradas Kultūras institūts (1964.gadā)
Tautas mākslas nama rīkotie semināri un kursi
4. Manas dejotājas gaitas
Ļeņingradas Gorkija kultūras pils, horeogrāfijas studija
Vēlākos gados pats kā dejotājs uz skatuves esmu darbojies nedaudz, jo visu radošo enerģiju esmu veltījis citu dejotāju apmācībai un jaunu deju radīšana.
5. Sasniegumi
Pats bijis deju kolektīvu vadītājs TDA “Jaunība”, “Lielupe”, “Diždancis”, kolektīvi Platonē, Zaļeniekos, VPDK “Laipa” u.c.
Kopš 1970.g. – V – XII Deju svētku virsvadītājs XIII un XIV Deju svētku Goda virsvadītājs.
Nopelniem bagātais kultūras darbinieks.
Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts
Sasniegumi ar “Diždanci” – TDA nosaukuma iegūšana 1960. gadā. Piedalīšanās jaunrades deju skatēs, Deju svētkos Rīgā.
Koncerti Maskavā, Jaltā, Sevastopolē, Kijevā, Minskā.
6. Jaunrades dejas
“Diždancī” pirmo reizi iestudētas V.Ozola jaunrades dejas: “Maģais dancis”, “Lecamdancis”, “Bramaņi”, “Spriguļu sišana”.
Pašam V. Ozola pūrā ir vairāk kā 70 jaunrades dejas
Kopš 1965.gada astoņos Deju svētkos dejotas 19 V. Ozola radītās.
7. Mīļākās citu autoru dejas
U. Ozola “Pūt vējiņi”, “Tautas kadriļa”.
Zeidmane “Oga saldā” (iestudēta “Diždancī”)
H. Sūnas “Pie Daugavas”, “Audēju deja”.
J. Purviņa “Mugurdancis”, “Kam ir gaiss”, “Sasala jūrīna”
J. Ērgļa “Kreicburgas polka”, “Es gulēju saldu miegu”
T. Birznieces “Gatves deja”, “Rucavietis”.
8. Pirmā saistība ar Diždanci
1975.gadā Jelgavas rajona kultūras namā tiek izveidots jauniešu deju kolektīvs, kuram 1978.gadā piešķir Tautas deju ansambļa “Diždancis” goda nosaukums. “Diždancī” darbojās dejotāji – vairāk kā 16 pāri, meitu vokālais ansamblis, puišu vokālais ansamblis, orķestra grupa. Muzikālo darbu veica Rūdolfs Šteins. Ansamblim bija sagādāts bagātīgs latviešu un cittautu tērpu fonds. Notika regulāri koncerti uz vietas un izbraukumos. Ansamblim bija patstāvīgs apgaismotājs, skaņu operators un tērpzine.
9. Labākās Diždanča izpildītās dejas
“Bramaņi”, “Spriguļu sišana”, “Dzintarkrasta puiši”, “Maģais dancis”, “Ungāru deja ar taburetēm”, “Pie Daugavas”.
10. Vēlējumi Diždančniekiem
Būt vienmēr sava ansambļa patriotiem, pārvarot sarūgtinājumu par skatēs it kā zemāku vērtējumu, ar vēl lielāku sparu censties pierādīt savu varēšanu. Palīdzēt vadītājam risināt ikdienas problēmas, kādas allaž rodas ansambļa darbībā.
11. Kas Tev ir Diždancis?
“Diždancis” man ir kā labākais no manis vadītajiem deju ansambļiem. Te man laimējās realizēt savas radošās ieceres. Ar “Diždanci” mēs sniedzām koncertu uz operas skatuves Rīgā un Viļņā, piedalījāmies Deju svētkos Tallinā, kā arī “Diždancis” ar vairāk kā 60 dalībnieku sastāvu sniedza koncertus, kur muzikālais un vokālais pavadījums bija “dzīvajā” izpildījumā, nevis ar ierakstu fonogrammā. Līdz ar to koncertu varēja realizēt kā uzvedumu.
Darbu ansamblī pārtraucu, nododot tā vadību savam dēlam Uldim Ozolam. Vienmēr arī turpmāk es sekoju un līdz dzīvoju “Diždanča” gaitām. Priecājos, ka arī patreiz ansamblis sekmīgi darbojās Ievas Kareles vadībā.
