Zemgale

Brunči: Zemgalei raksturīgi brunči ar ziedainām vai galdainām svītrām. Auduma raksts ir sakārtots jostām līdzīgās svītrās. Īpatnēji ir brunči ar lielām, retām rūtīm un rūšu vidū ieaustiem augoša koka motīviem. Zemgales tērpa krāsainās svītrās ieausti dažādi raksti: rozītes, kaķu pēdas, puķītes, ķēžu raksti, skujiņas, galdiņi u.c. Krāsainās svītrās parasti ir melnā krāsa, pārējās ir: dzeltena, sarkana, ķiršsarkana, zaļa, zila, balta, rožaina, violeta. Brunču platums – 3.5-5m – atkarībā no valkātājas raženuma un raksta izkārtojuma. Krokas izkārto tā, lai gaišākās raksta joslas atrastos virspusē. Krokas līdz brunču vidum iegludina, bet tālāk atstāj brīvi krītošas. Parasti brunči bija līdz potītēm, bet – ja vilka rakstainas zeķes, tad plaukstu virs tām.

Ņieburs: Vairāk izplatīti ir ņieburi no vienkrāsaina auduma, kas pieskaņots brunčiem. Ņieburi ir īsi – līdz jostasvietai. Dažkārt šuj arī garākus ņieburus. Aizdarei izmanto sudraba vai dzintara pogas.

Josta: Trīsdaļīgas kompozīcijas, rakstaina audene. Raksta motīvs jostas vidējā daļā atkārtojas reti. To sien virs ņiebura.

Vainags: Plaši izplatīti ir metāla vainagi ar cizilētu rakstu: 2-7cm platumā. Ir saglabājušies arī sarkana tūka auduma vainagi, izšūti ar rupjām zīlēm.

Zeķes: Zeķes vilka baltas vai rakstainas, atkarībā no tērpa, iespējām un prasmēm rokdarbos. Diždancis īpaši lepojas ar savām melnajām rakstainajām zeķēm pie tumšajiem Zemgales svārkiem.