Nīca

Grobiņas draudzes hronikā 1771. gadā ievietots no Nīcas mācītāja aizbēgušas dzimtmeitas Katrīnes ārējā izskata sīks apraksts, kas labi raksturo 18.gs.2.puses Nīcas sieviešu apģērbu: „Apģērbs labi pazīstams pēc šāda apraksta: īsi lindraki, viens sarkans vilnas šņorējams ņieburs, stipri nošūts ar sidraba bantēm (..) tāpat viņai bija viens vainags noklāts ar daudzām pērlēm” Šajā draudzes hronikā atrodami vecākie zināmie Nīcas un Grobiņas pagastu sieviešu un vīriešu apģērba apraksti, pēc kuriem var spriest, ka 18.gs. apģērbs kā kopumā, tā detaļās maz atšķīries no muzejos saglabātajiem 19. gs. tautastērpiem.

Mūsdienās plaši pazīstamie košie oranžie lindruki Nīcā izplatījušies 19. gs. 60. gados līdz ar ķīmisko krāsu ieviešanos. Krāsa visiem šiem lindrukiem ir gandrīz vienāda – vienīgi atšķiras ielaistās rakstu joslas. Lindruki ir ļoti plati un jostas vietā ļoti piekrokoti. Lai svārki veidotu zvanveida kritumu, to apakšmalā iešuj rupju linu auklu 1 cm diametrā. Pie Nīcas tautastērpa valkāts izšūts tunikveida krekls ar platiem izšuvumiem uz uzplečiem, atlokāmās apkakles un aprocēm.

Diždanča Nīcas tērpi darināti pēc 19.gs.2. puses paraugiem.

Brunči: Oranži vilnas auduma brunči, kas viduklī ir krokoti. Savukārt, lai apakšmala būtu kupla, apakšmalu satin auklas veidā vai apakšmalā iever auklu, lai tie uzturētos.

Apakšmalai jābūt apstrādātai ar linu padrēbi. Vilnas audumā ir iešūtas rakstu joslas. Attālumi starp raksta joslām ir 58 cm. Rakstu joslas platums ir 2 cm, tās malās ieaustas un ielocītas zilas, zaļas, rozā svītras 3-4 cm attālumā.

Vainags: Nīcas tautas tērptā ģērbtai meitenei galvu rotāja ar platu un greznu zīļu rakstiem rotātu vainagu. Šādu vainagu var valkāt gan pie Nīcas, gan Bārtas tautas tērpa. Vainagu taisa no 9 cm augsta ar zīdu apvilkta cietāka materiāla (papes vai bērza tāss), kas izšūtas ar stikla salmiņiem, pērlītēm un spīguļiem. Gar apakšmalu ir 3 cm plata sudraba brokāta lente. Gar augšmalu 0.5cm plata zelta brokāta lente. Iekšpuse parasti tiek oderēta ar rozā zīdu.

Villaine: Baltajai Nīcas villainei ir rotāta apakšmala un gali. Tā kā tautas tērpu veidošanās pirmsākumos Nīcas un Bārtas pagasti bijuši cieši saistīti, arī villaini tāpat kā vainagu pie abu pagastu tērpiem var likt vienu. Jo abām raksturīgi izšuvumi vienās krāsās – sarkans, zils, dzeltens, zaļš. Un galvenās rakstu zīmes – stūrainā saule un slīpais krusts. Villaines sastiprināja uz labā pleca ar saktu, saktu čupu vai divām saktu čupām, kas rotātas ar sārtu lentīti vai dzīpariņu.

Ņieburs: Ņieburam izmantots zaļš vilnas audums, kas apdarināts ar brūnām samta apmalītēm. Diždancim Nīcas tērpa ņieburs šūts pēc profesora R. Zariņa parauga, kas aplūkojams Latvju Rakstu I sējumā.