Bārta

Bārtas goda brunči – burdainie lindruki jeb burdaiņi ir melni ar platu sarkanu apakšmalu, kurā aužot ielaisti atsevišķi raksti. Jostasvietā tie savilkti 1 cm dziļās krokās un garumā sniedzas līdz pusstilbam. Apakšmalā zem sarkanās joslas pašūta plata, stīva linu auduma strēmele, kas notur brunču kuplumu līdzīgi Nīcas brunčos ievērtajai auklai.

Diždanča Bārtas tautas tērpi darināti pēc 19.gs.2. puses paraugiem.

Brunči: Melni vilnas (atlasa) auduma brunči ar 8.5cm platu sarkanu joslu apakšmalā. Apakšmalas joslā 1.3cm attālumā no malām, pa vidu ieausti raksti 3.5×4 cm, attālums starp rakstiem – 4 cm. Gar apakšmalu tūka padrēbe un cieta linu padrēbe. Jostasvietā krokoti. Zemāk kreisajā pusē 2 rindās krokas nostiprinātas ar diegu.

Ņieburs: Bārtas ņieburs darināts pēc 19.gs. vidus parauga. Izmantots vilnas žakardaudums, rotāts ar brokāta lentēm, kuru platums 1.8 cm. Apmalojumam izmantots melns 0.5 cm plats zīds. Aizdare ar āķīšiem. Apakšmalu parasti polsterēja, jo virs tās turējās brunču josta. Ņieburam izmantoja linu oderi. Ņieburam priekšā 2 austiņas, kas nēsājamas virs brunčiem.

Villaine: Villainei izmanto vilnas trinīša audumu 205x85cm. Villaines galos vilnas izšuvums, kurā izmantots spodršuvums, ķēžu dūriens, mestās bārkstiņas un pārmaldūriens. Raksta platums galos ir 8.5cm, bet malās 12.5cm. Villaini uz labā pleca sastiprina ar saktām.

Vainags: Bārtas tautas tērptā ģērbtai meitenei galvu rotāja ar platu un greznu zīļu rakstiem rotātu vainagu. Šādu vainagu var valkāt gan pie Nīcas, gan Bārtas tautas tērpa. Vainagu taisa no 9cm augsta ar zīdu apvilkta cietāka materiāla, kas izšūtas ar stikla salmiņiem, pērlītēm un spīguļiem. Gar apakšmalu ir 3 cm plata sudraba brokāta lente. Gar augšmalu 0.5cm plata zelta brokāta lente. Iekšpuse parasti tiek oderēta ar rozā zīdu.

Bārtas goda brunči – burdainie lindruki jeb burdaiņi ir melni ar platu sarkanu apakšmalu, kurā aužot ielaisti atsevišķi raksti. Jostasvietā tie savilkti 1 cm dziļās krokās un garumā sniedzas līdz pusstilbam. Apakšmalā zem sarkanās joslas pašūta plata, stīva linu auduma strēmele, kas notur brunču kuplumu līdzīgi Nīcas brunčos ievērtajai auklai.

Diždanča Bārtas tautas tērpi darināti pēc 19.gs.2. puses paraugiem.

Brunči: Melni vilnas (atlasa) auduma brunči ar 8.5cm platu sarkanu joslu apakšmalā. Apakšmalas joslā 1.3cm attālumā no malām, pa vidu ieausti raksti 3.5×4 cm, attālums starp rakstiem – 4 cm. Gar apakšmalu tūka padrēbe un cieta linu padrēbe. Jostasvietā krokoti. Zemāk kreisajā pusē 2 rindās krokas nostiprinātas ar diegu.

Ņieburs: Bārtas ņieburs darināts pēc 19.gs. vidus parauga. Izmantots vilnas žakardaudums, rotāts ar brokāta lentēm, kuru platums 1.8 cm. Apmalojumam izmantots melns 0.5 cm plats zīds. Aizdare ar āķīšiem. Apakšmalu parasti polsterēja, jo virs tās turējās brunču josta. Ņieburam izmantoja linu oderi. Ņieburam priekšā 2 austiņas, kas nēsājamas virs brunčiem.

Villaine: Villainei izmanto vilnas trinīša audumu 205x85cm. Villaines galos vilnas izšuvums, kurā izmantots spodršuvums, ķēžu dūriens, mestās bārkstiņas un pārmaldūriens. Raksta platums galos ir 8.5cm, bet malās 12.5cm. Villaini uz labā pleca sastiprina ar saktām.

Vainags: Bārtas tautas tērptā ģērbtai meitenei galvu rotāja ar platu un greznu zīļu rakstiem rotātu vainagu. Šādu vainagu var valkāt gan pie Nīcas, gan Bārtas tautas tērpa. Vainagu taisa no 9cm augsta ar zīdu apvilkta cietāka materiāla, kas izšūtas ar stikla salmiņiem, pērlītēm un spīguļiem. Gar apakšmalu ir 3 cm plata sudraba brokāta lente. Gar augšmalu 0.5cm plata zelta brokāta lente. Iekšpuse parasti tiek oderēta ar rozā zīdu.