Alsungas tērps

Alsungas tērpi radušies 17. gs. un lielu ietekmi guvuši no tai laikā tur strādājošajiem poļu amatniekiem un zemniekiem. Domājams, ka latvieši no viņiem noskatījušies brunču krāsu un krāsainos pērlīšu izšuvumus.

Lindraku krāsa parasti bija koša – oranžsarkana, aveņsarkana vai violeta ar sīku lāsojumu, ko panāca audumu batikojot. Biežāk sastopami ir sarafāni, kur ņieburs savienots ar brunčiem, kam ir paaugstināta jostas vieta un ļoti bagātīgs un sīks krokojums. Lindraku garums bija ne līdz potītei, lai varētu redzēt greznās rakstainās zeķes.

Jaka – lai arī pagaidām Alsungas tērpa jaku vietā mums ir tikai ņieburi, ir projekts, kā šo tērpu pilnveidot. Parasti Alsungas tērpa augšdaļā tiek valkāta jaka, kas sniedzas līdz brunču jostas vietai. Jaka ir melna un tās priekšējo malu rotā ar sarkanas, zaļas, dzeltenas dzijas vai stikla smeldžu izšuvumiem.

Zeķes – Alšvangas (Alsungas agrākais nosaukums) tērpa interesanta sastāvdaļa ir koši rakstainās pusgarās zeķes, kuru krāsu variācijas ir līdzīgas brunču krāsām – oranžs, sarkans, aveņsarkans, violets, dzeltens.

Villaine – Šī novada tautastērpiem ir ļoti daudz un dažādu villaiņu – mēlene, baltā un tumši zilā villaine, rakstainā celaine u.c. Sarkanmelndzeltenā villaine ir samērā jauna villaine, un tā tiek pieskaitīta jaunākās cilmes goda villainēm. Šai villainei tautā bijis nosaukums „trakā drāna”, ko suiti paši gan nelietojuši, bet dēvējuši to par divkārteni. Villaini virs krūtīm sasprauda ar smagnēju, dekoriem pārbagātu saktu.

Josta – Brunčus ap vidu apjoza ar īpatnēju metāla jostu – sleņģeni – tādu lika gan puiši, gan meitas. Alsunga ir viens no retajiem novadiem, kur pie goda tērpa sieta arī austā rakstainā josta.

Vainags – tradicionālā galvas sega jaunavai bija spangu vainags – bronzas vai misiņa plāksnes vainags, kuram pamatā ņemta ar tūku apvilkta stīpiņa, kam ar spangām piestiprināta metāliskā plāksnīte. Spangas reizēm piešuva arī ar stiepli.

Vīriešu svārki – Novadam raksturīgi garie un pusgarie svārki. Senākie garie svārki bijuši balti, bet 19.gs. 2.p. tādus aizstāja pusgarie melnie un pelēkie svārki – bruslaki – no tumši pelēkas vadmalas vai melna auduma ar divrindu pogām un kuplām ielocēm aizmugurē. Attēlā redzamajiem svārkiem pēc vēsturiskajām liecībām būtu jābūt garākiem.